+371 63021420 | info@kulk.lv +371 63048963 I pasutijumi@kulk.lv
03.03.2021

„Kulk” ziedojis līdzekļus vismaz 60 bezsaimnieka kaķu sterilizācijai

Klaiņojošie kaķi Latvijā joprojām ir problēma. Divi lielākie iemesli, kādēļ astaiņi nokļūst uz ielas – cilvēka nežēlība un nekontrolēta vairošanās. Lai pagrabos nedzimtu iznīcībai nolemti kaķēni, uzņēmums „Kulk” nolēma iesaistīties ar finansiālu atbalstu un atvēlēt līdzekļus vismaz 60 klaiņojošu dzīvnieku sterilizācijai/kastrācijai.

Ziedojumu saņēma dakteres Ineses Stinkas veterinārā ambulance „Usivet” un dzīvnieku aizsardzības biedrība “TUTTI palīdzība dzīvniekiem”, kas sadarbojas ar Jelgavas centra veterināro klīniku (SIA „Rimal”).

“Sniedzot atbalstu, mēs cenšamies aptvert maksimāli plašu adresātu loku – tie ir gan bērni, gan seniori, kā arī organizācijas, kas strādā sabiedrības labā. Finansējot sterilizāciju, mēs pirmkārt palīdzam brīvprātīgajiem, kuriem parasti šis pakalpojums ir jāgādā par saviem privātajiem līdzekļiem, un tāpat arī atbalstām veterinārārstus, kuri cenšas palīdzēt dzīvniekiem. Arī citus uzņēmumus aicinām rast iespēju darīt labus darbus,” saka SIA Kulk valdes priekšsēdētāja Eva Melbārde.

“Daudzi cilvēki ir pārliecināti, ka sterilizēt kaķenes un kastrēt runčus ir pretdabiski. Bet tādā gadījumā būtu jāsaprot arī, ka daudzdzīvokļu ēkas pagrabs nav dabiska vide, lai tur dzīvotu un turpat arī mirtu kaķu kolonijas. Kaķi nokļūst uz ielas cilvēka cietsirdības dēļ – paņēma, paspēlējās, izmeta, vai arī kaķis jau piedzimst tādai pašai bezsaimnieka kaķu māmiņai. Vienai kaķenei gada laikā var piedzimt līdz pat 15 kaķēniem – daļa no viņiem mirst, daļa izdzīvo un vairošanās cikls sākas no jauna. Kas attiecas uz runčiem, tad viņus vēlams kastrēt paša labklājībai – nekastrēts runcis var būt agresīvs pret citiem kaķiem un bieži vien gūst nopietnas traumas. Ne visus ielas kaķus ir iespējams pieradināt un padarīt par mājas kaķiem – tāpēc tie ir jāsterilizē/jākastrē un jālaiž atpakaļ viņiem pierastajā vidē,” skaidro veterinārārste Inese Stinka.

Dzīvniekus, kuriem nepieciešama cilvēka palīdzība, lielā mērā glābj brīvprātīgie aktīvisti – cilvēki, kuri nespēj mierīgi aiziet garām.

Dažkārt šie cilvēki apvienojas biedrībās, bet tas nenozīmē, ka viņiem tāpēc uzreiz uzrodas finansējuma avots: dzīvnieku glābšanas izmaksas tiek segtas no personīgajiem līdzekļiem vai ziedojumiem. Vislielākās izmaksas sastāda ne tikai bezsaimnieka vai uz ielas atrasta dzīvnieka ārstēšana, bet arī sterilizācija un kastrācija.

“Finansiāls atbalsts ir ļoti svarīgs, mūs nefinansē ne valsts, ne pašvaldība, nedz arī kādas citas organizācijas. Tomēr katram dzīvniekam ir nepieciešami veterināra pakalpojumi – ne tikai sterilizācija un kastrācija, bet arī apstrāde pret parazītiem, vakcinācija. Parasti dzīvnieki pie mums nokļūst sliktā stāvoklī, ļoti novārguši. Bez sabiedrības atbalsta palīdzēt dzīvniekiem nav iespējams,” stāsta biedrības „Tutti” vadītāja Ingvilda Aumeistere, veterinārmedicīnas fakultātes studente. Viņa piemetina, ka sterilizēt vajag arī mājas kaķus – tādējādi dzīvnieks mazāk tiek pakļauts audzēju riskam. Daudzi cilvēki dziļi maldās, domādami, ka pārošanās process dzīvniekam sagādā baudu un mazos kaķēnus gribētāji izķers kā šokolādes konfektes.

“Ne vienmēr mazie kaķīši nokļūst labās rokās. Cilvēki mēdz būt ļoti nežēlīgi, viņi paņem dzīvnieciņu, parotaļājas, kamēr maziņš, un pēc tam vienkārši izmet uz ielas. Šobrīd valstī ir pārāk daudz kaķu, visiem labas mājas atrast nav iespējams, tāpēc ir ļoti svarīgi viņus sterilizēt – gan mājas kaķus, gan arī tos, kuriem saimnieka mājā dzīvot nav palaimējies,” saka Aumeistere.